gudrasgalvas.lv saturs vairs netiek atjaunots, bet joprojām iespējams apskatīt 10. un 11. saeimas deputātu blogus, sarunas un aktivitāti

Aktivitāte0%

Pastāsti citiem

Zanda Kalniņa-Lukaševica
šobrīd neesmu portālā

Komisijas, kurās darbojos:

  • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
  • Eiropas lietu komisija

Esmu sastopams:

Mana intervija
Mans blogs
Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikšana ietekmēs valsts drošību
Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikšana ietekmēs valsts drošību
28.04.2014 09:16
Jautājumi par termiņuzturēšanās atļaujām un to piešķiršanas nosacījumiem vienmēr ir piesaistījuši lielu uzmanību un izraisījuši plašas diskusijas, sākot no viedokļiem „pret Latvijas iztirgošanu”, beidzot ar pozīciju „par ārvalstu investīcijām”. Starp šiem diviem dzirnakmeņiem tad vienmēr ir malušās Imigrācijas likuma normas gan 2013.gada rudenī, kad tika veikti grozījumi Valsts budžeta likumprojekta ietvaros, gan 2014.gada sākumā, kad Saeima pārskatīja šo likumu pēc Valsts Prezidenta norādēm uz nepilnībām un pretrunām.

Šobrīd, pārskatot likuma normas pēc Valsts Prezidenta iniciatīvas, Saeimas deputāti ir nonākuši pie kompromisa risinājumiem gan jautājumā par nekustamā īpašuma iegādes minimālo summu - tās palielināšanu, gan par atteikšanos no kvotu sistēmas kā koruptīvu risku avota, gan arī veidiem kā šo investīciju plūsmu virzīt vairāk uz reālo ekonomiku. Vienīgais neatrisinātais jautājums ir par likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, bloķējoties „Saskaņas centra“ (SC) un „Zaļo un zemnieku savienības“ (ZZS) deputātiem, ar klātesošo vairākumu lemts par Imigrācijas likuma spēkā stāšanos tikai 2015.gada 1.janvārī. Pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma Reformu partijas, Vienotības un Nacionālās Apvienības (VL-TB/LNNK) deputāti aicināja likuma spēkā stāšanās termiņu noteikt būtiski ātrāk – 2014.gada 1.jūliju vai 1.augustu.

Atliekot likuma spēkā stāšanos, tiek radītas vairākas būtiskas problēmas:
1) tiek atlikta nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšana līdz 250 000 eiro, par kura iegādi iespējams pieprasīt Termiņa uzturēšanās atļauju (TUA);
2) nevarēs sākt darboties Ekonomikas attīstības fonds, kurā būtu jāiemaksā 5% no katra darījuma vērtības un no kura finansētu:
a. Drošības policiju, tās kapacitātes stiprināšanai;
b. pirmā mājokļa atbalsta programmu;
c. mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu darba vietu izveidei reģionos .

Iekšlietu ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka kritiski nepieciešams stiprināt Drošības policijas kapacitāti TUA piešķiršanas izvērtēšanai. Tas ir tiešā veidā saistīts ar Latvijas drošības interesēm un spēju kontrolēt, kādām personām tiek piešķirtas termiņa uzturēšanās atļaujas.

2014.gada pirmajos trīs mēnešos ir saņemti jau 577 TUA pieteikumi jeb vidēji 192 pieteikumi katru mēnesi, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn, kad tādā pat laika posmā bija saņemti 329 jeb vidēji 109 pieteikumi mēnesī. Šogad līdz 10.aprīlim saņemto 668 pieteikumu sakarā Drošības policijai ir jāpārbauda 1522 personas, tas nozīmē, ka DP darba apjoms gada laikā ir dubultojies!

Atliekot Imigrācijas likuma grozījumu stāšanos spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim, deputāti liedz iespēju stiprināt Drošības policijas kapacitāti veikt visu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pieprasījumu kvalitatīvu izvērtēšanu, jo šis likums paredz arī papildu finansējumu šai drošības iestādei. Faktiski tas nozīmē, ka deputāti 2014. gadā, kad ir dubultojies ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu saistītais darījumu skaits, Drošības policiju atstāj bez naudas, t.i., ar ierobežotām iespējām kvalitatīvi pārbaudīt un izvērtēt pieteikumus. Ar finansējuma nodrošināšanu Drošības policijai Saeima nekādā gadījumā nedrīkst vairs vilcināties.

Nevar noliegt šīs programmas ekonomisko efektu - kopš 2010.gada jūlija šīs programmas ietvaros ir piesaistīti vairāk nekā 900 milj.EUR investīciju, tiesa, 82% no šīs summas ir ieguldīti tieši nekustamajos īpašumos. Tomēr būtisks ir drošības aspekts un nepieciešamība to rūpīgi izvērtēt, jo pavisam nesenā vēsturē ir gadījumi, kad ievērojamas investīcijas banku sektorā no austrumiem, pienācīgi neizvērtējot riskus, radīja ievērojamas problēmas ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, gan arī banku sektoram kopumā.

Tāpēc uzskatu, ka Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā pēc iespējas ātrāk ir valsts drošības jautājums!
Pastāsti par šo blogu: