Šodien Saeimas sēdē balsojām par izmaiņām Darba likumā. Likuma grozījumi liegtu darba devējam nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas cilvēkiem, kuri ir darba meklējumos. Gan kā politiķis, gan kā uzņēmējs esmu pārsteigts par atsevišķu latviešu politiķu "mīkstčaulību" un nevēlēšanos aizstāvēt latviešu intereses Latvijas darba tirgū.Es izprotu Saskaņas Centra balsojumu pret grozījumiem, bet neizprotama ir ap 20 latviešu deputātu rīcība.

Par kādām izmaiņām tad balsojām? Šeit būs grozījumu redakcija:

1.Papildināt Darba likuma 40.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „Darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai”.

2.Papildināt 56. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst attiecīgās svešvalodas lietošana”.

Šķiet, viss ir loģiski. Nedrīkst prasīt svešvalodas zināšanas, ja tās nav nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. Diemžēl, bet virknei latviešu deputātiem loģika ir par sarežģītu.

Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK sagatavojot augstāk minētos grozījumus bija atbildīga pret uzņēmēju un atsevišķu nozaru pārstāvju interesēm, kuru ikdienas saimnieciskajā darbībā darbiniekiem ir nepieciešamas svešvalodu zināšanas, lai pilnvērtīgi veiktu uzticētos darba pienākumus. Piemēram, tūrisma nozarē angļu,krievu un vācu valodas zināšanas darbiniekiem ir vitāli nepieciešamas. Nav šaubu. Arī vilciena Rīga-Maskava darba devēja prasība darbiniekiem pēc labām krievu valodas zināšanām ir tikai loģiska.

Zem katras kritikas ir dēvēt grozījumus Darba likumā par radikāliem. Šādus un skarbākus izteicienus Nacionālās apvienības virzienā ir nācies dzirdēt ne reizi vien.