IEVADS
Vēlētāji pamatoti grib zināt un saprast deputātu motivāciju strādāt Saeimā. Ļoti vaļsirdīgi par to intervijā pateica Jānis Klaužs (ZZS). Viņa nesenā intervija rosināja man pārdomāt šo jautājumu un atbildēt sev uz jautājumu: „Kādēļ es piekritu kandidēt par Saeimas deputātu?”

I. MILITĀRIE JAUTĀJUMI

Pirmkārt, es aktīvi iesaistījos NBS izveidē. 1994. gada sākumā notika Aizsardzības spēku un Zemessardzes (ZS), kas nebija pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, štābu mācības. Man bija uzticēts novērot un izvērtēt šīs mācības un sniegt savu vērtējumu un priekšlikumus par NBS izveidi Drošības padomē, kas atzinīgi novērtēja ziņojumu, (tas ir dienesta lietošanai un atrodams Nacionālās aizsardzības akadēmijā), īstenojot drošības padomes rekomendācijas, 1994.gada rudenī tika izveidoti NBS.
Otrkārt, es uzskatīju un uzskatu, ka tajā laikā Latvijas militāro spēku (AS un ZS) galvenā problēma bija attīstības plānu trūkums. Plašsaziņas līdzekļos tika atzīmēts, ka NBS nav attīstības plānu un tādēļ tie neprot pareizi noteikt savas prioritātes un atbilstoši tērēt piešķirtos līdzekļus. Es, būdams NAA prorektors, mācību un zinātniskajā darbā, kā arī Aizsardzības zinātņu centra dibinātājs un vadītājs daudz rakstīju par šo tēmu un iesniedzu zinātnisko pētniecisko darbu NATO konkursam par NBS izveidi Latvijā, kur darbs guva atbalstu un tam tika piešķirts finansējums.
Vēlāk es sāku strādāt NBS štābā, izveidoju un vadīju Politikas un plānošanas departamentu, kas dažos mēnešos izstrādāja NBS plānošanas sistēmu. Tā sastāvēja no trīs pamatdokumentiem: DOK-1 – NBS ilgtermiņa attīstības plāns 12 gadiem, DOK-2 – NBS četru gadu attīstības plāns, kura struktūra sakrita ar vēlāk radītā Rīcības plāna dalībai NATO plāna struktūru un DOK-3 – NBS vienību viena gada plāns. Bija skaidri un precīzi noteikts, kas un kad izstrādā plānus un kas, kad un kur tos apstiprina. Tā bija loģiski veidota Plānošanas programmēšanas un budžetēšanas sistēma. Tagad tā ir „veiksmīgi” aizmirsta.
Piemēram, DOK-1 apstiprinājām MK 2000.gada 11.jūlijā, un to vajadzēja precizēt un pārstrādāt katrus četrus gadus, kā mēs solījām un atzīmējām savos ziņojumos NATO, bet tas nav izdarīts līdz pat šai dienai.
Treškārt, es biju viens no NAA veidotājiem. Es iniciēju militārās zinātnes ieviešanu Latvijā, un ar Zinātņu akadēmijas atbalstu 2006.gadā MK to apstiprināja. Uz militārās zinātnes bāzes es veidoju maģistra studiju programmu „Militārā vadība un drošība”, biju tās direktors, un 2010.gada 27. oktobrī programma ieguva starptautisko akreditāciju uz 6 gadiem. Tajā mācības uzsāka maģistranti no 16 valstīm.
Tagad, NAA ir neloģiski iekļauta Mācību vadības štāba sastāvā, un apmācāmie nav akadēmijas sastāvā. Reāli NAA Satversme netiek pildīta, uz to norādīja arī Valsts kontrole.

SECINĀJUMS.

Es izmēģināju dažādus variantus, kā nepieļaut kļūdas NBS darbā un attīstībā. Organizēju daudzus seminārus un konferences, uz kuriem aicināju AM un NBS vadību, biju žurnāla „Militārais Apskats” galvenais redaktors, kur publicēju daudzus rakstus par šīm problēmām (žurnālu AM slēdza, jo neesot finansējuma).
2006.gadā izstrādāju, konferencē prezentēju un publicēju Valsts militārās stratēģijas projektu (VMS), kas guva gan Saeimas Drošības komisijas priekšsēdētāja, gan NBS komandiera, gan bijušā IeM ministra, gan SAB priekšnieka vietnieka un citu dalībnieku atzinību. Daļa VMS ideju pēc vairākiem gadiem ir īstenota NBS, piemēram, ka NBS komandiera vietnieks ir NBS AŠ priekšnieks, kam savukārt ir divi vietnieki: operatīvajos un nodrošinājuma jautājumos. Lai gan, sākotnēji par šādām idejām NBS vadība mani ļoti asi kritizēja.
Ģenerāļu klubā es iniciēju ideju rakstīt atmiņas par to, kā veidojās mūsu NBS. Visi piekrita, es uzrakstīju grāmatas projektu uz vairāk nekā 600lpp. un 2009.gada vasarā uz NBS izveides 90.gadadienu prezentēju to NBS vadībai. Sākotnēji AM pat solīja veicināt grāmatas izdošanu, bet laikam pārāk neatkarīgs bija autora viedoklis par notikumiem un secinājumiem, kuri nesakrita ar AM vadības uzskatiem, tādēļ pamatojoties uz finanšu resursu trūkumu, man tika atteikta palīdzība grāmatas izdošanā.
2011.gadā NAA izveidojām elektronisko žurnālu „Militārā Zinātne”, un tagad jau ir izdoti 5 numuri, kuros publicējam savus pētījumus un atziņas par drošības un aizsardzības jautājumiem, par NBS problēmām. Es rakstīju gan AM, NBS vadībai un Saeimas deputātiem par esošajām problēmām aizsardzības struktūrās, bet reāli neko nesasniedzu. Tas man lika izmēģināt vēl vienu iespēju- kļūt par Saeimas deputātu un pamēģināt no Saeimas deputāta pozīcijas loģiski sakārtot Latvijas aizsardzības sistēmu atbilstoši 21. gadsimta prasībām.

II. NACIONĀLIE JAUTĀJUMI

Pirmkārt, globālā pasaule ir „šķidra” – nauda, cilvēki un smadzenes pārvietojas uz turieni, kur tiem ir labāk. Latvijas darbaspējīgie iedzīvotāji dodas uz citām valstīm, bet ES ieplūst bēgļi no Āfrikas un Āzijas. Piemēram, 2005.gadā ES bija apmēram 15 miljoni musulmaņu, bet pēc, prognozēm, 2015.gadā šis skaits dubultosies.
Vai notiek šo cilvēku integrācija ES valstīs? Var teikt - vairāk nē, nekā jā, jo var piekrist Vācijas Kancleres Merkeles atzinumam, ka reālas integrācijas nav. Vācijā ir vietas, kur darbojas šariata likumi, un tas ir Vācijā!
Zviedrijā 2005.gadā bija 4,8% musulmaņu. Prognozēts, ka 2015.gadā to būs 18,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. Ne jau musulmaņi ir slikti, bet mēs esam dažādi un mēs dažādi saprotam, kas ir labi un kas ir slikti.
Otrkārt, Latvijā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un iedzīvotāju dzīves līmenim, arvien vairāk būs gribētāju apmesties uz dzīvi Latvijā. Tam jau būs arī ekonomiski iemesli, piemēram, darbaspēka trūkums, jo gan Latvijā, gan ES kopumā pamatnāciju iedzīvotāji izmirst – vairāk nomirst nekā piedzimst.