gudrasgalvas.lv saturs vairs netiek atjaunots, bet joprojām iespējams apskatīt 10. un 11. saeimas deputātu blogus, sarunas un aktivitāti

Aktivitāte0%

Pastāsti citiem

Jānis Upenieks
šobrīd neesmu portālā
Neatkarīgi deputāti
Vidzeme Vidzeme

Komisijas, kurās darbojos:

  • Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
  • Sabiedrības saliedētības komisija

Sākotnējā partija:

  • Reformu partija
Mana intervija
Mans blogs
Elektroniskā dokumentu aprite valsts pārvaldē – iespēja ietaupīt desmitiem miljonu latu
Elektroniskā dokumentu aprite valsts pārvaldē – iespēja ietaupīt desmitiem miljonu latu
02.08.2012 11:53
Šobrīd gadā valsts pārvalde nosūta miljoniem vēstuļu un dokumentu papīras formā – formāts, kas valstij izmaksā milzu naudu un ir neefektīvs. Pēdējo gadu laikā par e- pārvaldes nozīmību ir runāts daudz, tomēr līdz rezultātam tā arī neesam nonākuši. Ir iegādātas tehnoloģijas, sistēmas un infrastruktūra e-pārvaldes risinājumu ieviešanai, tomēr valsts turpina izšķērdēt miljoniem latu papīrā un vēstuļu sūtījumos - papīra dokumentu drukāšana, pavairošana, sūtīšana, apstrāde un arhivēšana izmaksā ievērojamus resursus, kurus būtu iespējams ietaupīt un izmantot efektīvāk, ja tiktu veicināta plašāka elektronisko dokumentu lietošanas izplatība.
Mūsu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai jau līdz šī Saeimas sasaukuma beigām vismaz 50% dokumentu aprites valsts pārvaldē notiktu elektroniski, un papīra formāts dokumentu apritē lēnām kļūst par vēsturi.
Galu galā, ietaupītie miljoni latu ir līdzekļi, kurus mēs varēsim novirzīt, piemēram, izglītībai un medicīnai, sakārtot šo nozari un panākt, ka Latvijas iedzīvotājiem nav mēnešiem ilgi jāstāv rindās, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, kuri ir nepieciešami nekavējoties. Vienlaikus, attīstot e-pārvaldi, arī privātais bizness aktīvāk sāks izmantot šo formātu, kas efektivizēs biznesa vidi kopumā un mūsu konkurētspēju Eiropas kontekstā. Pētījumi rāda, ka Latvijas uzņēmumi arvien 80% dokumentu aprites veic papīra formātā, kamēr, piemēram, Lielbritānijā vairs tikai 10% dokumentu aprites norit papīra formātā. Pašlaik komersanti bieži atsakās pieņemt elektroniskos dokumentus, tādējādi neveicinot šo pakalpojumu izplatību.
Lai arī papīra dokumentu radīšanai un nosūtīšanai tiek tērēti ievērojami līdzekļi, šāda veida saziņa nereti ir neefektīva, jo liels skaits sūtījumu nemaz nesasniedz saņēmēju – valsts pārvaldes komunikācījā ar iedzīvotājiem tie vidēji ir pat 10% sūtījumu.
Pats būtiskākais ir šī procesa nozīmību izskaidot arī sabiedrībai. LVRTC un socioloģisko pētījumu centra SKDS kopīgi veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka dokumentu elektroniskajai apritei līdz galam neuzticas gandrīz puse aptaujāto. Baidoties no krāpniecības un blēdībām, valsts un pašvaldību iestādēm domātos pieprasījumus, izziņas un citus dokumentus aptaujātie labāk gribētu iesniegt un saņemt personīgi. Savukārt par tiesībām valsts un pašvaldību iestādēs iesniegt dokumentus elektroniski, ar elektronisku parakstu zina vien aptuveni trešdaļa aptaujāto.
Latviju uzskata par paraugu un dēvē par veiksmes stāstu valsts ekonomikas stabilizēšanas ziņā, taču es ticu, ka mēs spējam panākt, ka esam paraugs arī e- pakalpojumu sniegšanas kvalitātes un pieejamības ziņā. Papildus tam, mēs varēsim ietaupīt naudu, ko novirzīt medicīnai, izglītībai un sociālajiem jautājumiem.
Pastāsti par šo blogu: