Šogad ar ģimeni piedalījāmies Lielajā talkā Pļavniekos, taču ar sirdi bijām Mārupītes krastos, tāpēc nākamā dienā padevāmies izaicinājumam – doties laivu braucienā pa Mārupīti. Šo lēmumu pieņēmām pusnaktī no sestdienas un svētdienu.

Mājas bēniņos laimējās atrast gumijas laivu (kuras mūžs garāks par manu), airus, pumpi, peldvestes, līdz ar to viss braucienam bija sagatavots. Mūsu komanda – Ernests (kapteinis), Māris Roberts (kapteiņa palīgs), Elīza (zaru atliecēja), Eduards (fotogrāfs), Dace (airētāja) un Ingmārs (stūrmanis) – visi devāmies ceļā.

4 km garajā upes ceļā laivai nācās pārvarēt neskaitāmus sēkļus, apbraukt bīstamus zarus un akmeņus, šķērsot 7 tiltus un citādi cīnīties par savu izdzīvošanu. Netivcami jestrs pasākums! Pusceļā visus laivotājus sveica demogrāfs Ilmārs Mežs, sēžot upes krastā un spēlējot akordeonu. Bonuss, tā sacīt!

Finišu sasniedzām ar diviem jauniem caurumiem laivā („ielāpus” uz kuriem nācās pieturēt ar pirkstiem), pusotru ventili, slapji, bet laimīgi par šīm trim lieliski pavadītajām stundām.

Viesturs Silinieks reiz stāstīja, ka Mārupītes patieso stāvokli var redzēt tikai no laivas, jo no krasta nevar visu pāridarījumu pamanīt. Lai gan talkas Mārupītes krastos notiek kopš 2008.gada, upes gultne sauc pēc palīdzības un diemžēl vēl joprojām Mārupīte tiek izmantota par atkritumu izsviešanas un kanalizācijas ūdeņu novadīšanas vietu.

Ļoti ceru, ka Mārupītes apkārtnes iedzīvotājiem un vides aktīvistiem būs spēks jau drīz iztīrīt upīti. Savas darba rokas un spēku Čaklo ģimene garantē!