Godātais Valsts Prezidenta kungs!
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Ekselences!
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Vispirms vēlos pievienoties jau iepriekš izteiktajiem apsveikumiem sakarā ar Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas 91. gadadienu! Ir īpaši patīkami, ka ārlietu debates Saeimā notiek tieši šajā dienā!

Ārpolitikai būtu jābūt vienai no tām jomām, kas mūs visus, politiķus un politiskās partijas vieno, nevis šķeļ. Jo objektīvi to nosaka veselais saprāts un valstiskās intereses. Kā Ārlietu ministrs savā uzrunā atzīmēja, savulaik 6. Saeimas pirmsākumos (14.10.1995.) politisko partiju pārstāvji nodemonstrēja politisku apņemšanos un spēju atbildīgi vienoties, parakstot kopēju deklarāciju par Latvijas integrāciju ES. Arī šobrīd mums nepieciešama skaidra un kopīga stratēģiskā vīzija par Latvijas vietu, lomu un iespējām starptautiskajā arēnā. Efektīvu ārpolitiku var nodrošināt, tikai definējot skaidras prioritātes un nacionālās intereses, kas papildinātas ar atbilstošu resursu pieejamību.

Mums visiem ir jāspēlē vienotā komandā un jāsadarbojas, jo ārpolitikas veiksme vai efektivitāte ir atkarīga no tās saskaņotības un iekšpolitiskā izpildījuma. Lai panāktu ārpolitisko uzstādījumu un prioritāro uzdevumu izpildi, ir nepieciešams „konsolidēties” vārda tiešākajā nozīmē – tas ir, apvienoties noteiktu mērķu izpildei. ES ir viena no ārpolitiskajām dimensijām, par kuru mums nevajadzētu būt domstarpībām. Ekonomiski spēcīga un ārpolitiski vienota Eiropas Savienība ir mūsu visu interesēs. Tāpat kā mūsu interesēs ir ES kā globāla un ietekmīga spēlētāja nostiprināšanās. Un galu galā – mūsu interesēs ir arī tas, lai citas valstis ievērotu tos noteikumus, kurus jau šobrīd ievērojam mēs.

Šodien es vēlos īpaši pieskarties ziņojuma un Ārlietu ministra uzrunātajai attīstības sadarbības tēmai. Ziņojumā, definējot ārpolitisko redzējumu 11.Saeimas darbības laikā, norādīts:
„Latvija turpinās atbalstīt iniciatīvas un projektus, kas vērsti uz ciešāku attiecību izveidi ar Austrumu partnerības valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina), lai stiprinātu pašas Eiropas drošību. Latvija atbalstīs Austrumu partnerības valstu centienus tuvināties ES, ja tās īstenos nepieciešamās reformas un izpildīs noteiktos kritērijus. Īpaši svarīgi tuvākajos gados ir radīt priekšnosacījumus brīvo tirdzniecības telpu izveidei, kā arī vīzu režīma liberalizācijai. Svarīgs noteikums Austrumu partnerības valstu tuvināšanās procesam Eiropas Savienībai ir to vēlme un gatavība savas valsts būvēšanā ievērot Eiropas pamatvērtības – demokrātiju, cilvēktiesības, likuma varu. Latvija piedalīsies sadarbības projektu īstenošanā Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, piedāvājot savu ekspertīzi un atbalstot demokrātisko reformu procesus – īstenojot gan divpusējus projektus, gan kopprojektus ar partneriem no ES, ASV un citām valstīm. Attīstības sadarbības projekti, kuriem tiek nodrošināts adekvāts finansējums, var kalpot kā labs papildu instruments Latvijas atpazīstamības veicināšanai šajās valstīs”.
Piekrītot visam iepriekš teiktajam, kas saistīts ar finanšu resursu nepieciešamību un pieejamību attīstības sadarbības nodrošināšanai, vēlos vērst uzmanību arī uz Latvijas rīcībā esošajiem nemateriālajiem resursiem – cilvēkkapitālu, zināšanām, pieredzi, arī tehnoloģijām.

Praktiski visās Latvijas prioritārajās partnervalstīs (Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionā) mūsu ekspertīze demokrātisko reformu īstenošanā, tirgus ekonomikas ieviešanā, pilsoniskās sabiedrības iesaistē, likuma un tiesu varas, kā arī labas pārvaldības stiprināšanas jomā u.c. ir tikusi novērtēta un joprojām ir pieprasīta un noderīga. Mēs esam raduši salīdzināt sevi ar attīstītākajām, tā saucamajām „stabilajām” demokrātijām, tiecoties sasniegt šo valstu tiesiskuma līmeni. Nenoliedzami, tas ir ļoti svarīgi, atbalstāmi un nepieciešami. Taču, ja salīdzinām sevi ar citām bijušajā PSRS valstīm, redzam, ka mums ir, ar ko lepoties. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstības rādītāji šo valstu vidū ir pirmajā trijniekā. Šādi rezultāti balstīti uz pieredzi un mācībām, ko esam guvuši ikdienas darbā, un šajā pieredzē mēs varam, mums ir tiesības un pat pienākums dalīties ar citiem.

No savas personīgās pieredzes, strādājot tā saucamajās „post-padomju” valstīs varu teikt, ka mūsu kopīgi piedzīvotajam PSRS sastāvā ir liela nozīme, kas palīdz mums labāk saprasties un sastrādāties valsts attīstības veicināšanā. Arī valodu zināšanas šajā kontekstā nav mazsvarīgas.

Ar gandarījumu varu atzīmēt to, ka Latvijā par attīstības sadarbības projektu īstenošanu ir aktīva un pastiprināta interese - gan sekojot līdzi izsludināto konkursu/tenderu aktuālajai situācijai, gan spējot sameklēt dažādas finansējuma iespējas, par spīti tam, ka valsts šajā jomā pēdējos gados īpaši palīdzēt nav spējusi.

Pēdējo gadu laikā ir realizēti vairāki veiksmīgi projekti ES Austrumu partnerības valstīs un Centrālāzijā, neaizmirstot par divpusējiem projektiem Afganistānā. Ar savām zināšanām esam piedalījušies starptautisku projektu īstenošanā Moldovā, Gruzijā, Ukrainā, Bulgārijā, Rumānijā, Bosnijā un Hercogovinā, Kosovā, Serbijā, Tadžikistānā, Kazahstānā un citur. Tas ir ievērojams sadarbības valstu skaits! Esam īstenojuši projektus ārvalstu tiesiskuma, tieslietu sistēmas, valsts pārvaldes, cilvēkresursu, ES integrācijas, politikas un stratēģiskās plānošanas, publisko pakalpojumu, pārvaldes reformu un citās jomās.

Mums ir jāatbalsta un jāveicina ekspertu dalība pieredzes apmaiņas īstenošanā, lai, kā norādīts Ārlietu ministra ziņojumā, veicinātu Latvijas atpazīstamību un ekonomisko interešu attīstību. Finanšu resursi ir būtisks, taču ne vienīgais pieejamais atbalsts. Mūsu vērtības ir arī mūsu cilvēkresursi un uzkrātais zināšanu un pieredzes kapitāls.