gudrasgalvas.lv saturs vairs netiek atjaunots, bet joprojām iespējams apskatīt 10. un 11. saeimas deputātu blogus, sarunas un aktivitāti

Aktivitāte0%

Pastāsti citiem

Inese Lībiņa-Egnere
šobrīd neesmu portālā

Esmu sastopams:

Mana intervija
Mans blogs
Latvijā dzimušajiem bērniem jājūt piederība savai valstij kopš dzimšanas
Latvijā dzimušajiem bērniem jājūt piederība savai valstij kopš dzimšanas
01.10.2013 15:09
Grozījumi Pilsonības likumā, kas stājas spēkā 1.oktobrī, paredz jaunu kārtību, kādā Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni tiek atzīti par Latvijas pilsoņiem.
Arī līdz šim Pilsonības likums paredzēja Latvijas pilsonību bezvalstnieku un nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, taču pilsonības iegūšanai bija nepieciešams abu vecāku iesniegums bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni. Statistikas dati liecina, ka no 2012.gadā dzimušiem bērniem, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi, Latvijas pilsonība reģistrēta 125 bērniem, bet Latvijas nepilsoņa statuss reģistrēts 162 bērniem – tātad vairāk nekā 50 procentiem. Tādejādi secināms, ka, lai arī bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem ir tiesības uz pilsonību jau no dzimšanas, normatīvajos aktos paredzētā sarežģītā birokrātiskā procedūra apgrūtina šo tiesību realizēšanu un nonāk pretrunā starptautiskajām tiesībām. Proti, starptautiskās tiesības nosaka, ka valstij ir jānodrošina, lai bērnam būtu vismaz vienas valsts pilsonība
Jaunie grozījumi ievērojami atvieglo šo kārtību, paredzot, ka bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīstams par Latvijas pilsoni vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu. Tas nozīmē, ka vecāki būs spiesti atbildēt uz šo jautājumu jau pie dzimšanas fakta reģistrācijas un nevarēs to apiet, kā tas nereti noticis līdz šim. Tādējādi tiks nodrošināta bērna saikne ar valsti jau kopš dzimšanas. Līdz ar to valsts ir izpildījusi savu pienākumu – nodrošinājusi maksimāli vienkāršu procedūru Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, taču atbildība par bērna pilsonības izvēli līdz attiecīgā vecuma sasniegšanai paliek vecāku rokās.
Grozījumi paredz arī to, ka Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni, kuri nav atzīti par Latvijas pilsoņiem vienlaikus ar dzimšanas fakta reģistrāciju, pastāvot likumā noteiktajiem nosacījumiem, atzīstami par Latvijas pilsoņiem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu.
Savukārt, ja vecāka griba bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni netiek pausta arī līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, tad bērns, pastāvot likumā noteiktajiem nosacījumiem, atzīstams par Latvijas pilsoni pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, pamatojoties uz viņa paša iesniegumu. Šīs tiesības bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, pēc tam Latvijas pilsonība iegūstama naturalizācijas kārtībā.
Viens no Pilsonības likuma mērķiem ir veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību.
Pastāsti par šo blogu: