gudrasgalvas.lv saturs vairs netiek atjaunots, bet joprojām iespējams apskatīt 10. un 11. saeimas deputātu blogus, sarunas un aktivitāti

Aktivitāte0%

Pastāsti citiem

Elīna Siliņa
šobrīd neesmu portālā
Neatkarīgi deputāti
Vidzeme Vidzeme

Komisijas, kurās darbojos:

  • Sociālo un darba lietu komisija
  • Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Sākotnējā partija:

  • Reformu partija

Esmu sastopams:

Mana intervija
Mans blogs
Neglābjot Krājbanku, FKTK ir izvēlējusies dārgāko scenāriju
Neglābjot Krājbanku, FKTK ir izvēlējusies dārgāko scenāriju
28.11.2011 20:52
Nekomentējot to, cik slikti ir ļaut izlaupīt paša vadītu banku un varēja vai nevarēja FKTK to nepieļaut vai novērst, konstatējot korespondējošo kontu apķīlājumu 100 mlj Ls apmērā FKTK, manuprāt, tomēr varēja rīkoties savādāk.
Skaidrojot sabiedrībai pastiprinātas bankas kontroles nepieciešamību, lai novērstu noguldītāju ažiotāžu un jebkādus draudus naudas izzagšanai, FKTK varēja uzreiz nomainīt bankas valdi pret saviem cilvēkiem un noturēt iedzīvotāju uzticību bankai, pat ja būtu bijuši nepieciešami vairāku mēnešu ierobežojumi lielu summu izņemšanai.
Šodien „vilciens ir aizgājis” – uzticība zudusi neatgriezenisk; banka tiek likvidēta.

Kas tad ir ieguvēji un zaudētāji šajā scenārijā un cik tas izmaksās valstij?
Ieguvēji:
1) Pārējās komercbankas, kurām nu ir par vienu konkurentu mazāk, kuras potenciāli iegūs ~ 200’000 jaunu klientu, no kuriem 80’000 ir regulāru pensiju un pabalstu saņēmēji;
2) Swedbanka, kura kosmiskā ātrumā ir ieguvusi tiesībās pārņemt LKB klientu pensiju 2.un 3.līmeņa uzkrājumu;
3) FKTK, kuram nu būs jāuzrauga par vienu banku mazāk (ierosinu samazināt 2012.gada FKTK uzturēšanas izmaksas.
Zaudētāji:
1) Noguldītāji, kuru kontos bija virs 70’000 Ls, kurus FKTK, izskatās, ka nemaz necentīsies kaut nedaudz atmaksāt, jo mērķis esot izpārdot aktīvus tikai lai segtu parādu noguldījumu garantiju fondam;
2) Vēlreiz - noguldītāji, kuru kontos bija virs 70’000 Ls, kuru prasījumi nu būs rindā aiz valsts kases prasījuma segt procentus, ko tā pieprasīs par 200 mlj Ls aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam, kam vēl šogad jāizmaksā 350 mlj Ls LKB „mazajiem” noguldītājiem;
3) Privātie uzņēmēji, kuru kontos bija virs 70’000 Ls, kuri, zaudējot operatīvos līdzekļus savas darbības nodrošināšanai, ir pakļauti bankrota riskam
4) Noguldītāji pārējās komercbankās, kuru noguldījumus šobrīd garantē iztukšots noguldījumu garantiju fonds;
5) Iedzīvotāji, kuru neticība banku sektoram turpina palielināties, tādējādi, psiholoģiski ierobežojot viņu rīcību ar saviem finanšu līdzekļiem.
6) valsts un sabiedrība kopumā, kurai nu būs jāuztur aptuveni 900 jaunu bezdarbnieku (Krājbankas darbinieku);
7) Sabiedrība kopumā, kurai uz saviem nodokļu maksātāju pleciem būs jāiznes kopējie zaudējumi valsts budžetam.
Zaudējumi valsts budžetam:
Šī gada finanšu pārskatos zaudējumi neiezīmēsies, kā nekā - jau decembris, tomēr nākošā gada valsts budžeta bilancē varētu uzrādīties sekojošais:
1) Valsts un pašvaldību, kā arī to kapitālsabiedrību zaudētie noguldījumi 85mlj apmērā;
2) Neiegūtais uzņēmumu ienākumu nodoklis no tiem privātajiem uzņēmējiem, kas būs spiesti norakstīt zaudējumos pazaudētos noguldījumus virs 70’000Ls, kas varētu sastādīt pat 15mlj Ls;
3) Neizbēgams LKB aktīvu vērtības kritums, ko izraisīs to piespiedu paātrināta pārdošana, radīs netiešu IKP kritumu, līdz ar to arī neiegūtus nodokļu ieņēmumus, kas ar to saistīti. (Zaudējumu summu var nojaust, vērā ņemot to, ka FKTK cer no bankas bilancē uzrādīto 700mlj vērto aktīvu pārdošanas iegūt tikai nepieciešamos 350 mlj garantēto noguldījumu izmaksai).

Mani secinājumi liek domāt, ka, likvidējot LKB, FKTK ir izvēlējusies scenāriju, kas valstij izmaksās krietni vairāk, nekā, pārņemot bankas vadību un turpinot darbību, uzņemoties risku pazaudēt apķīlātos 100 mlj Ls, kurus, iespējams, joprojām var attiesāt.
Pastāsti par šo blogu: